Pēdējo nedēļu laikā piedzīvotais lielais aukstums ir nesis ne tikai sniegu, bet arī ievērojamus apkures rēķinus, kas daudzām ģimenēm kļuvuši par smagu nastu.
Lai palīdzētu tikt galā ar šiem izdevumiem, koalīcija pirmdien, 16. februārī, vienojās mainīt mājokļa pabalsta aprēķinu, padarot to pieejamāku plašākam cilvēku lokam. Šis lēmums nozīmē, ka valsts atbalsts būs lielāks un to varēs saņemt arī tie iedzīvotāji, kuri iepriekš šādai palīdzībai nekvalificējās. Jaunā kārtība būs spēkā līdz pat aprīļa beigām.
Kā mainīsies pabalsta aprēķins un kas to saņems
Līdz šim spēkā esošie sociālie pabalsti daudzos gadījumos vairs nespēja nosegt strauji augošās komunālo pakalpojumu izmaksas. Tāpēc valdība nolēma palielināt koeficientu, ko izmanto pabalsta aprēķināšanai. Pēc labklājības ministra Reiņa Uzulnieka aplēsēm, tas ļaus palīdzību saņemt vēl aptuveni pieciem tūkstošiem mājsaimniecību. Kopumā šogad pabalstu saņēmēju skaits Latvijā varētu sasniegt 34 tūkstošus cilvēku.
Svarīgi saprast, ka pabalsts netiks piešķirts automātiski. Iedzīvotājiem pašiem ir jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu vai jāiesniedz pieteikums elektroniski, pievienojot saņemto rēķinu un ziņas par saviem ienākumiem. Premjere Evika Siliņa norādīja, ka pēc jaunā koeficienta piemērošanas cilvēkiem pēc visu rēķinu apmaksas uz rokas paliks nedaudz vairāk naudas ikdienas tēriņiem.
Cik lielu atbalstu varēs saņemt
Labklājības ministrs skaidroja, ka vidēji izmaksājamā pabalsta summa varētu pieaugt par aptuveni 30 %. Kā piemēru viņš minēja pensionāru, kura ienākumi ir 500 eiro, bet izdevumi par mājokli sasniedz 300 eiro mēnesī. Ja pēc vecās sistēmas šāds cilvēks saņemtu 192 eiro pabalstu, tad tagad viņš var pretendēt uz 267 eiro lielu valsts atbalstu.
Lai gan sākotnēji Labklājības ministrija vēlējās palīdzēt vēl lielākam cilvēku skaitam, koalīcijas sarunās tika panākts kompromiss. Pašlaik atbalstāmo loks ir uz pusi mazāks nekā ministrijas pirmajā piedāvājumā. Tomēr valsts plāno palielināt savu līdzdalību pabalstu izmaksā, piedāvājot segt pusi no izmaksām, kamēr otru pusi maksātu pašvaldība. Līdz šim valsts sedza tikai 30 % no šīs summas.
Šī ziema ir izrādījusies viena no aukstākajām pēdējo gadu desmitu laikā, un tas tiešā veidā atspoguļojas rēķinos. Īpaši smagi janvāra salu izjuta tie elektroenerģijas lietotāji, kuriem ir biržas tarifi. Janvārī elektrības cena biržā “Nord Pool” pieauga par 83 %, salīdzinot ar decembri. Labākā situācijā bija tie, kuri iepriekš bija paspējuši noslēgt līgumus ar fiksētu cenu.
Arī apkures izmaksas ir būtiski kāpušas. Rīgā dažādos mikrorajonos apkures rēķini auguši par 60–80 %, bet dažviet Pierīgā, piemēram, Ādažos, tie atsevišķiem klientiem ir pat dubultojušies. Rīgas domes pārstāve Antra Gabre gan mierina, ka kopējā situācija galvaspilsētā nav katastrofāla, jo dārgāka kļuvusi tieši apkures daļa, kamēr citi komunālie pakalpojumi nav tik krasi sadārdzinājušies.
Iespējamie papildu atbalsta pasākumi
Koalīcijā pašlaik notiek diskusijas arī par citiem veidiem, kā atvieglot iedzīvotāju slogu. Viens no priekšlikumiem ir elektroenerģijas sadales tarifa kompensācija aizsargātajiem lietotājiem. Atšķirībā no mājokļa pabalsta, šis atbalsts darbotos automātiski un iedzīvotājiem nekur nebūtu jāpiesakās. Tomēr premjere uzsvēra, ka par šo ieceri vēl nepieciešamas plašākas sarunas koalīcijas iekšienē.
Jāņem vērā, ka šāda kompensācija mazinātu tikai rēķina tehnisko daļu jeb sadales maksu, nevis pašu elektrības cenu. Aptaujas rāda, ka iedzīvotāju satraukums par regulāro maksājumu veikšanu tieši ziemas mēnešos pieaug. Tāpēc valdības piedāvātie risinājumi ir vērsti uz to, lai vismaz daļēji mazinātu šo finanšu spiedienu visneaizsargātākajām sabiedrības grupām.
